Daudzi cilvēki ir ieinteresēti, kas ir prostatīts. Šis termins attiecas uz prostatas dziedzera iekaisuma bojājumiem, ko bieži novēro vīriešiem pēc 35 gadu vecuma.
Ja patoloģijas ārstēšana netiek uzsākta nekavējoties, pastāv liela komplikāciju iespējamība seksuālajā un reproduktīvajā jomā.
Patoloģijas būtība
Šis termins attiecas uz prostatas iekaisumu. Tas ir izplatīts uroloģisks traucējums. Saskaņā ar statistiku, tas notiek 50% vīriešu pēc 50 gadu vecuma.
Prostata ir dziedzeru-muskuļu orgāns, kas atrodas ap urīnceļu. Tas ir atbildīgs par sekrēciju sintēzi, kas savienojas ar sēklu šķidrumu un uztur normālu spermas aktivitāti. Tas palīdz aizsargāt tos no ārējo faktoru kaitīgās ietekmes.
Prostatīts var būt akūts vai hronisks. Pirmajā gadījumā orgānā nokļūst kaitīgās baktērijas - Proteus, E. coli, Klebsiella un citi mikroorganismi. Infekcija notiek caur urīnizvadkanālu, asins vai limfas plūsmu.
Iemesli
Ir diezgan daudz faktoru, kas izraisa iekaisumu. Galvenie prostatīta cēloņi ir šādi:
- Asinsrites traucējumi. Tas izraisa prostatas palielināšanos. Problēmu cēlonis ir fiziska neaktivitāte un liekais ķermeņa svars;
- Infekcijas slimības. Infekcija bieži rodas uretrīta vai gonorejas dēļ. Retos gadījumos provocējoši faktori ir gripa, tonsilīts un tuberkuloze;
- Baktēriju iekaisums. Problēmu cēlonis ir infekcijas iekļūšana prostatā. Tas var notikt caur asinsriti, limfu vai dzimumakta laikā. Problēmu cēlonis var būt baktērijas, kas dzīvo uz cilvēka ķermeņa virsmas vai vēdera dobumā;
- Traumatiski iegurņa orgānu bojājumi. Arī cēlonis bieži ir asinsrites pārkāpums šajā zonā. Tāpēc prostatīts bieži attīstās autovadītājiem, kuri ir pakļauti vibrācijas iedarbībai;
- Hipotermija un zema fiziskā aktivitāte. Provocējoši faktori var būt hroniskas uroģenitālās sistēmas slimības, hormonālā nelīdzsvarotība un sistemātisku dzimumaktu trūkums. Iemesls var būt urīna aizture;
- Fiziskā neaktivitāte. Nepietiekams fizisko aktivitāšu līmenis negatīvi ietekmē endokrīno orgānu, sirds un asinsvadu un nervu sistēmas funkcijas. Šo procesu papildina asinsrites traucējumi iegurņa orgānos. Ja dziedzera audi ir hipoksiski, tiek radīti apstākļi patogēno mikroorganismu aktīvai pavairošanai. Šie faktori provocē prostatīta attīstību;
- Taisnās zarnas vai urīnizvadkanāla iekaisuma bojājumi. Šis traucējums provocē sekundāru prostatas infekciju. Tas var būt augošs vai dilstošs;
- Hronisks aizcietējums. Pastāvīgi izkārnījumu traucējumi izraisa iekaisuma izmaiņas orgānā.
Galvenie slimības cēloņi ir uroloģiskās infekcijas un vairākas veneriskas slimības. Šajā kategorijā ietilpst uretrīts un gonoreja. Pat tādi traucējumi kā hronisks bronhīts, kariess un tonsilīts var būt provocējoši faktori.
Prostatīta veidi
Prostatīta simptomi ir tieši atkarīgi no tā veida. Ārsti izšķir vairākas slimības šķirnes, no kurām katrai ir raksturīgas noteiktas īpašības.
Baktēriju
Šo slimības formu parasti diagnosticē vecumā no 21 līdz 43 gadiem. Šajā gadījumā galvenās prostatas iekaisuma pazīmes ir ievērojama temperatūras paaugstināšanās - tā var paaugstināties līdz 40 grādiem. Cilvēkiem ir arī vispārējs vājums, drebuļi un apgrūtināta urinēšana.
Pacienti bieži cieš no erektilās disfunkcijas, sāpēm starpenē un strutainiem un asiņainiem piemaisījumiem urīnā. Hroniskajai slimības formai ir vieglākas izpausmes. Taču, slimībai atkārtojoties, prostatīta pazīmes pastiprinās.
Aprēķināts
Galvenās slimības izpausmes ir sāpes iegurņa, krustu un starpenē. Diskomforts palielinās līdz ar ķermeņa fizisko aktivitāti. Slimību raksturo arī traucēta urinēšana, asiņaini piemaisījumi urīnā, paaugstināta uzbudināmība un novājināta erekcija.
Stagnējoša
Šai slimības formai raksturīga hroniska gaita. Slimība attīstās, ja tiek traucēta asins plūsma iegurņa orgānos. Cēlonis var būt arī sekrēciju stagnācija prostatā. To parasti novēro, ja nav dzimumakta.
Šai slimības formai raksturīgas problēmas ar urinēšanu. Persona arī izjūt diskomfortu sēkliniekos un cirkšņos. Viņa temperatūra var paaugstināties, erekcija var būt traucēta, var attīstīties depresija.
Strutojošs
Šis termins attiecas uz vienu no slimības akūtu baktēriju formu veidiem. Strutojošu prostatītu raksturo ievērojama temperatūras paaugstināšanās līdz 40 grādiem. Cilvēkam ir arī strutaini piemaisījumi urīnā, tiek traucēta urinēšana, parādās stipras sāpes starpenē un cirkšņa rajonā.
Simptomi
Prostatas iekaisuma simptomi ir atkarīgi no patoloģijas stadijas:
- Katarāls. Šajā gadījumā cilvēkam rodas biežas urinēšanas simptomi. Ir arī sāpes, iztukšojot urīnpūsli. Pacients izjūt diskomfortu starpenē un krustu kaulā.
- Folikulārs. Sāpju sindroms kļūst izteiktāks, dažreiz izstaro uz tūpļa un palielinās ar zarnu kustību. Šo slimības stadiju pavada apgrūtināta urinēšana. Vīrieša urīns plūst plānā strūklā. Dažreiz rodas urīna aizture un temperatūra nedaudz paaugstinās.
- Parenhimatoza. To raksturo vispārējas intoksikācijas simptomi, ievērojama temperatūras paaugstināšanās līdz 38-40 grādiem un drebuļu stāvoklis. Personai ir problēmas ar urinēšanu un akūtas sāpes starpenē. Bieži tiek traucēta defekācija.
Ja patoloģija netiek savlaicīgi ārstēta, rodas hronisks prostatīts. To raksturo neskaidrs klīniskais attēls. Retos gadījumos temperatūra paaugstinās līdz subfebrīla līmenim.
Diezgan bieži patoloģija ir hroniska iekaisuma sekas, kas saistītas ar konkrētu infekciju. Tie var būt gonokoki, ureaplasma, trichomonas. Šajā gadījumā cilvēkam var būt nelieli izdalījumi no urīnizvadkanāla, neizteiktas sāpes starpenes rajonā un palielināts diskomforts urinējot.
Arī hronisko formu var pavadīt dedzinoša sajūta starpenē un urīnizvadkanālā. Persona piedzīvo pārmērīgu nogurumu, seksuālu disfunkciju un dizūriju. Ja ir problēmas ar potenci, vīrietis saskaras ar garīgu depresiju, paaugstinātu trauksmi un aizkaitināmību.
Sāpju sindroms
Prostata nesatur sāpju receptorus. Diskomforta provocējošais faktors ir nervu šķiedru iesaistīšanās patoloģiskajā procesā. Cilvēki ar hronisku slimības formu piedzīvo dažāda smaguma sāpes - no vieglām līdz ļoti intensīvām.
Sāpju sindroms maina savu intensitāti ar seksuālo atturību, ejakulāciju vai palielinātu seksuālo aktivitāti. Diskomforts izstaro krustu zonu, starpenumu un sēklinieku maisiņu. Dažreiz tas ir jūtams pat jostas rajonā.
Dizūriskais sindroms
Iekaisums izraisa prostatas lieluma palielināšanos, kas izraisa urīnvada saspiešanu. Tā klīrenss kļūst mazāks. Persona piedzīvo pastiprinātu urinēšanu. Ir arī orgāna nepilnīgas iztukšošanas sajūta.
Parasti dizūrijas traucējumi parādās slimības sākuma stadijā. Pēc tam rodas urīnpūšļa un urīnvada muskuļu kompensējoša hipertrofija. Šajā laikā dizūrijas pazīmes samazinās. Kad šie mehānismi dekompensējas, tie atkal palielinās.
Diagnostika
Lai identificētu prostatas iekaisumu, jums jākonsultējas ar urologu. Pamatojoties uz patoloģijas klīnisko ainu, var noteikt slimību un pat tās attīstības stadiju. Prostatas dziedzera iekaisumu un palielināšanos var vizualizēt, izmantojot ultraskaņu.
Galvenās diagnostikas procedūras ir šādas:
- Prostatas palpācija - manipulāciju veic urologs;
- Dažādi urīna testi - vispārējie, citoloģiskie, bakterioloģiskie;
- Sēklu šķidruma mikroskopiskā izmeklēšana;
- Uretrāla uztriepe - tiek veikta sekrēta analīze, lai novērtētu mikrofloras sastāvu;
- PSA satura analīze - manipulācijas laikā tiek novērtēts specifisks prostatas proteīns.
Vairumā gadījumu šīs manipulācijas ir diezgan pietiekamas. Ja ir grūtības ar diagnozi, tiek veikts urodinamiskais pētījums. Par to vīrietis tiek hospitalizēts.
Retos gadījumos tiek veikta citoskopija. Šo procedūru izmanto ne tikai diagnostikas nolūkos. Tas var būt arī terapeitisks. Manipulācija nodrošina urīnpūšļa un urīnizvadkanāla iekšējo pārbaudi. Ja nav bojājumu, procedūra nav jāveic.
Ārstēšana
Prostatīta ārstēšanas metodes tiek izvēlētas, ņemot vērā slimības formu un īpašības. Akūtu prostatītu pavada smaga intoksikācija, drudzis un slikta veselība.
Šajā gadījumā pacientam nepieciešama steidzama hospitalizācija. Viņš ir indicēts antibakteriālo līdzekļu intravenozai ievadīšanai. Citu prostatīta formu gadījumā šāda terapija nav nepieciešama.
Narkotiku terapija
Baktēriju patoloģijas formām ieteicams lietot antibakteriālas zāles. Ja slimības cēlonis nav baktērijas, šādu līdzekļu lietošana nedos vēlamos rezultātus.
Antibiotikas lieto gandrīz visu akūtu infekciju ārstēšanai. Zāles akūtas slimības formas ārstēšanai tiek izvēlētas, ņemot vērā diagnostikas pētījumu datus. Ārsts nosaka konkrēto mikroorganisma veidu, kas izraisīja patoloģiju, un tā jutības pakāpi pret medikamentiem.
Lai tiktu galā ar pastāvīgām sāpēm iegurņa orgānos un starpenē, ir indicēta muskuļu relaksantu un alfa blokatoru lietošana. Ar spazmolītisko līdzekļu un alfa blokatoru palīdzību ir iespējams atslābināt skartā orgāna un urīnpūšļa muskuļus. Tas atvieglo urīna izdalīšanos un tiek galā ar slimības simptomiem.
Lai novērstu muskuļu audu aizsargājošo sasprindzinājumu, novērstu iekaisušās prostatas saspiešanu un mazinātu sāpes, ārsts var izrakstīt muskuļus relaksējošas zāles.
Sarežģītās situācijās nevar iztikt bez intravenozas šķidruma un diurētisko līdzekļu lietošanas. Pateicoties šai terapijai, ir iespējams stimulēt urīna izdalīšanos, kas palīdz izvairīties no organisma intoksikācijas. Šī ārstēšana novērš augšupejošas infekcijas rašanos urīnpūslī.
Lai novērstu slimības nebakteriālās formas pazīmes, tiek noteikti pretsāpju līdzekļi, pretdrudža līdzekļi un antiholīnerģiski līdzekļi. Hroniska aizcietējuma gadījumā jālieto mīkstinoši caurejas līdzekļi. Efektīvs līdzeklis ir vazelīna eļļa.
Pat ja tiek novērsti galvenie akūtas bakteriālas patoloģijas simptomi, ir svarīgi pilnībā pabeigt terapijas kursu. Ja jūs pārtraucat terapiju pirms laika, pastāv liela varbūtība, ka process kļūs hronisks. Pēc tam tiek nozīmēta atbalstoša terapija.
Dažos gadījumos, kad attīstās patoloģija, jums jāievēro īpaša diēta. Tas sastāv no pikanta un taukainas pārtikas izņemšanas. Jums arī jāatsakās no kofeīna. Arī skābie dzērieni ir aizliegti.
Sistemātiska ejakulācija labvēlīgi ietekmē vīrieša stāvokli. Tas nodrošina prostatas sekrēta aizplūšanu. Akūtu urinēšanas problēmu gadījumā tiek uzlikta pagaidu suprapubic fistula. Kateterizāciju var veikt arī periodiski.
Ķirurģiska iejaukšanās
Operācija ir ieteicama, ja zāļu lietošanas rezultātā nav ietekmes. Arī indikācija prostatīta ķirurģiskai ārstēšanai ir urīna aizplūšanas bloķēšana no prostatas. Ir vērts uzskatīt, ka šī metode nav parakstīta jauniem pacientiem, jo tā var izraisīt neauglību.
Ir vairāki ķirurģiskas iejaukšanās veidi:
- Orgāna transuretrāla rezekcija - tā ietver visu skarto audu noņemšanu;
- Prostatektomija – procedūra ietver prostatas un apkārtējo audu izņemšanu. Manipulācijas laikā tiek izgriezti arī sēklas pūslīši. Tā ir diezgan sarežģīta iejaukšanās, kas bieži izraisa impotenci un var izraisīt urīna nesaturēšanu.
Sekas
Ja ārstēšana netiek uzsākta savlaicīgi, pastāv bīstamu seku risks veselībai. Pirmkārt, prostatīts ir bīstams abscesa attīstības dēļ. Kad veidojas strutains prostatas bojājums, temperatūra ievērojami paaugstinās. Drudzis kļūst par drebuļu simptomiem.
Stipras sāpes starpenē izraisa urinēšanas un defekācijas traucējumus. Paaugstināts prostatas pietūkums izraisa nopietnas urinēšanas problēmas.
Retos gadījumos abscess atveras pats, pēc kura tā saturs nonāk zarnās vai urīnizvadkanālā.
Infekcijas patogēnu izplatīšanās hroniskā slimības formā provocē cistīta un pielonefrīta parādīšanos. Biežas patoloģijas sekas ir sēklinieku un to piedēkļu iekaisuma bojājumi. Pastāv arī vezikulīta risks, kas ir sēklas pūslīšu iekaisums. Šo procesu rezultātā bieži tiek novēroti reproduktīvās funkcijas traucējumi.
Profilakse
Lai novērstu iekaisuma vai hroniskas patoloģijas recidīvu rašanos, jums jāievēro šādi ieteikumi:
- Samaziniet patērētā alkohola daudzumu;
- Regulāri nodarboties ar sportu;
- Izvairieties no hipotermijas;
- Pārtraukt smēķēšanu;
- Izvairieties no stresa situācijām;
- Savlaicīgi ārstējiet iekaisumu - tas galvenokārt attiecas uz seksuāli transmisīvām infekcijām;
- Paņemiet kontrasta dušu;
- Izvairieties no smagu priekšmetu celšanas;
- Izmantojiet kontracepcijas barjermetodes;
- sistemātiski nodarboties ar seksu;
- Lietojiet vitamīnu piedevas;
- Stiprināt imūnsistēmu;
- Apmeklējiet urologu divas reizes gadā;
- Ēd pareizi un sabalansēti.